No Nīkrāces sniega – sirds solis Latvijai
18. novembra rīts Nīkrācē bija kā no skaistas ziemas atklātnes – zemi sedza pirmais, vēl trauslais sniegs, kas klusām čaukstēja zem kājām. Pie Nīkrāces pamatskolas, kur šajā dienā tika dots starts skrējienam “Izskrien Latviju Nīkrācē”, valdīja patīkama rosība. Dalībnieki ar sarkanbaltsarkanām lentītēm piespraustām jakām pulcējās uz līnijas, gaidot brīdi, kad kustībā godinās Latviju.
Uz starta līnijas devās kopā 60 cilvēki – lieli un mazi, ātri un mierīgā solī skrienoši. Šķita, ka visi pulcējušies ar vienu domu: ar kustību un kopības sajūtu godināt Latvijas valsti tās dzimšanas dienā.
Skrējiens vijās cauri apsnigušām pļavām un ciema ielām. Baltuma vidū skrējēju rindas izskatījās kā dzīva, kustīga sarkanbaltsarkana lenta. Katrs solis atstāja pēdu sniegā, it kā iezīmējot šīs dienas kopīgo ceļu.
Katram, kurš pārkāpa finiša līniju, sejā staroja lepnums: gan par veikto ceļu, gan par Latvijas dzimšanas dienas godināšanu. Šajā skrējienā uzvarēja nevis laiks, bet kopības gars un vēlme godināt Latviju kustībā.
Pēc noskrietās distances – katrs dalībnieks saņēma simbolisku piemiņu: pildspalvu ar Nīkrāces pagasta ģerboni un uzrakstu. Mazs žests, kas atgādinās par šo sniegoto, īpašo dienu.
Kad visi 60 dalībnieki bija finišējuši, sniegotajā Nīkrāces centrā iestājās mierīgs, sirsnīgs pēcsvētku brīdis. Cilvēki sasildīja rokas tējas krūzēs, dalījās piedzīvotajos mirkļos. Pirmais sniegs un Latvijas valsts svētku noskaņa radīja sajūtu, ka šajā dienā Nīkrāce mirdzēja īpaši.
“Izskrien Latviju Nīkrācē” šajā 18. novembrī bija ne tikai sportisks notikums – tas kļuva par siltu, kopīgu sveicienu Latvijai, ko rotāja gan sarkanbaltsarkanās lentītes, gan degtās svecītes, gan pirmā sniega baltums.
Lai Latvija arī turpmāk ir vieta, kur sirds jūtas kā mājās. Lai mūsos vienmēr ir spēks spert drošu soli uz priekšu, gādāt vienam par otru un turēt augstu to, kas padara mūsu valsti īpašu. Novēlam Latvijai mieru, vienotību un cilvēku gaismu, kas spēj izgaismot pat visbaltāko ziemas dienu. Lai mūsu zeme aug stipra, skaista un mīlēta – šodien, rīt un vienmēr.